|
Publicēts: 21.05. 2010. Latvijas Avīze
Valsts kontrolei likums neļauj iegūt informāciju par pacientu, tāpēc revidentiem nav iespējams pārliecināties, vai valsts apmaksātās zāles pacienti patiešām saņem un vai nav gadījumu, kad šīs zāles vienkārši tiek nozagtas un pēc tam eksportētas.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija piedāvā izteikt Ārstniecības likumu šādā redakcijā: "Valsts kontrolei likumā noteikto funkciju veikšanai sniedz informāciju par pacientu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas." Kategoriski pret šādiem labojumiem iebilst Veselības ministrija un tiesībsargs, jo uzskata, ka nebūtu samērīgi VK nodrošināt šādas tiesības, ja tādas jau ir Veselības inspekcijai. Un ne tikai. Pacientu tiesību likums pēc rakstveida pieprasījuma ne vēlāk kā 10 dienu laikā šādas tiesības dod arī Datu valsts inspekcijai, Valsts darba inspekcijai, Veselības ekonomikas centram, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai, Veselības norēķinu centram, kā arī tiesībsargājošām iestādēm. Veselības ministrijas veselības politikas plānošanas nodaļas vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka ministrijā ir izstrādāta kārtība, kā tiek izvērtēts un kontrolēts veselības aprūpes līdzekļu izlietojums. Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa atzina, ka jautājums nav par to, ka VK nespētu nosargāt pacientu datus, bet gan par to, ka tas ir Veselības inspekcijas uzdevums kontrolēt, vai pacientiem piešķirtie līdzekļi tiek tērēti atbilstoši likumam.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba: "Mūs neinteresē, kāda ir pacienta diagnoze, bet gan tas, vai nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta ekonomiski un efektīvi. Valsts kontrole pārstāv sabiedrības intereses, tāpēc revidenti vēlas noskaidrot, vai pacients saņem visu, kas viņam pēc likuma pienākas. Vai nav tā, ka, piemēram, par vienu un to pašu pakalpojumu tiek samaksāts divreiz – vienreiz no valsts naudas maka, otrreiz – no paša slimnieka kabatas."
Valsts kontroliere Inguna Sudraba: "Ja mums ir liegta informācija par pacientu, mēs nevaram izkontrolēt arī tēriņus par valsts apmaksātajiem medikamentiem – vai zāles patiešām saņem tie, kam tās pienākas. Ir dzirdēts pārmetums, ka, lūk, Valsts kontrole neaizsargāšot datus un tos noplūdināšot. Bet Valsts kontrole taču strādā arī ar klasificēto NATO informāciju un nevienam nav šaubu, ka mēs nespētu to aizsargāt. Mēs gribam noskaidrot arī to, vai, piemēram, tehniskos palīglīdzekļus patiešām saņem tie, kam tie ir nepieciešami, un vai tos neizraksta personām, kuras jau sen ir aizsaulē.
Bijām spiesti pārtraukt revīziju par psihiatrijas pacientu aprūpes atbilstību likumam tikai tāpēc vien, ka netikām pie pacientu informācijas."
Valsts kontrolierei bija jāuzklausa pārmetumi, ka viņas vadītās iestādes revidenti neesot tik profesionāli, lai spētu izvērtēt slimību ārstēšanai paredzētos naudas tēriņus. I. Sudraba pastāstīja, ka viņas vadītajā iestādē nestrādā speciālisti visās jomās un ka nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti atbilstošas kvalifikācijas profesionāļi. Piemēram, veicot izglītības satura revīziju, VK palīdzēja bērnu psihologi, mācību priekšmetu pedagogi un citi.
Veselības inspekcijā saņēmu informāciju, ka iestāde pārbaudes par valsts kompensēto zāļu izrakstīšanas, uzskaites un apmaksas pamatotību veic, reaģējot uz iesniegumiem, kā arī saņemot informāciju no Veselības norēķinu centra un Veselības ekonomikas centra, kas uztur kompensējamo zāļu sistēmu, nosaka finansējuma apjomu un veic norēķinus ar aptiekām. Tā, piemēram, šogad Veselības inspekcija veic pārbaudi par insulīna izrakstīšanas pamatotību un tā apjomiem pie vairākiem ārstiem speciālistiem, kuriem ir valsts deleģētas tiesības izrakstīt kompensējamās zāles. Pārbaudītas tiek pat aptiekas, kuras konkrētās zāles ir izplatījušas un saņēmušas apmaksu no valsts budžeta. Arī veicot regulārās un ierosinātās pārbaudes ambulatorajās iestādēs vai ģimenes ārstu praksēs par pakalpojumu pieejamību un valsts apmaksāto pakalpojumu uzskaiti, Veselības inspekcijas speciālisti pārbauda kompensējamo zāļu izlietojumu un apmaksu elektroniskajā datu uzskaites sistēmā, un, ja rodas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem, speciālisti ir tiesīgi sākt padziļinātu pārbaudi.
Veselības inspekcija nevar aizstāt Valsts kontroli
Vairāki medicīnas un farmācijas speciālisti atzina, ka Veselības inspekcijas pārbaudes tomēr nav visaptverošas, tās galvenokārt notiek pēc sūdzību saņemšanas, turklāt jāņem vērā, ka šī iestāde nav neatkarīga kā Valsts kontrole, bet atrodas ministrijas padotībā.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka Valsts kontrolei ir jādod tiesības piekļūt pacientu datiem, jo pretējā gadījumā valstī nav iespējas vispusīgi izkontrolēt, vai pacients saņem to, kas viņam likumā pienākas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gatavojas atvērt Pacientu tiesību likumu, lai līdzās iepriekš pieminētajām iestādēm arī VK dotu tiesības piekļūt informācijai par pacientu.
|
