|
Publicēts: 05.08.2009. LETA
Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļi un galvenie speciālisti neredz iespēju veikt nozares iekšējo līdzekļu pārdali, tādā veidā rodot papildu līdzekļus neatliekamās medicīniskās palīdzības un stacionāru nodrošināšanai.
Kā pēc šodien notikušās sanāksmes aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas Preses centra vadītājs Oskars Šneiders, speciālisti uzskata, ka nav racionāli uz stacionāriem novirzīt pacientus, kuriem ambulatori palīdzību var sniegt daudz efektīvāk un ātrāk, tādā veidā atņemot naudu ambulatoriem pakalpojumiem un novadot to stacionāriem.
Diskutējot par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtajiem priekšlikumiem, eksperti sašuta par tajos pausto "nekompetenci medicīnas jautājumos". Ierosinājums no ambulatorās un primārās veselības aprūpes novirzīt līdzekļus slimnīcu uzturēšanai ir kļūdains, jo starptautiskā pieredze liecina, ka ekonomiski izdevīgāk ir nodrošināt ārstniecību ambulatori. Savukārt līdzekļu samazinājums kompensējamajiem medikamentiem nozīmētu atstāt hroniskos slimniekus bez zālēm, kuri, nesaņemot medikamentus, tāpat akūtā stāvoklī nonāktu slimnīcās, un tādējādi viņu ārstēšana izmaksātu vēl dārgāk, uzsver speciālisti.
Kā norādīja veselības ministre Baiba Rozentāle, nedēļas laikā kopā ar koalīcijas partneriem ir jāpieņem politisks lēmums par to, vai valsts iedzīvotājiem nākotnē tiks nodrošināti medicīniskie pakalpojumi vai nē. Ja papildus finansējuma nebūs, nozares sabrukums sāksies jau mēneša laikā, uzsvēra ministre.
Lielākā daļa galveno speciālistu, kuri šodien tikās pirmo reizi, ir Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļi. 16 galvenie speciālisti pārstāv dažādas jomās. Tā bērnu slimības un bērnu ķirurģiju pārstāv Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis, endokrinoloģiju - endokrinologs Ingvars Rasa, fizikālo un rehabilitācijas medicīnu - nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes loceklis Aivars Vētra, ginekoloģiju un dzemdniecību - Rīgas Dzemdību nama ārste Dace Rezeberga, interno medicīnu - klīnikas "Linezers" virsārsts Aivars Lejnieks.
Kardioloģiju - kardioķirurgs Andrejs Ērglis un profesors Jānis Gardovskis, narkoloģiju - Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes locekle Astrīda Stirna, onkoloģiju un ķīmijterapiju - speciālistes Dace Baltiņa un Gunta Purkalne, psihiatriju - Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Elmārs Tērauds, radioloģiju - Latvijas Radiologu asociācijas pārstāve Gaida Krūmiņa.
Reanimatoloģiju un anestezioloģiju - Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas vadītājs Indulis Vanags, traumatoloģiju un ortopēdiju - Latvijas Gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšanas asociācijas prezidents Konstantins Kalnbērzs un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs Vitolds Jurkevičs, bet veselības aprūpes vadību - Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks.
Kā ziņots, ZZS valde rosinājusi primāri nodrošināt iedzīvotājiem neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sniegšanu diennakts režīmā.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu neatliekamās palīdzības sniegšanu desmit daudzprofilu reģionālajās slimnīcās, pēc ZZS domām, jānodrošina fiksēts (tāmes) finansējums uzņemšanas nodaļai - vismaz sešiem diennakts dežūrspeciālistiem un nepieciešamajam vidējam un jaunākajam medicīniskajam personālam - un reanimācijas nodaļai. Jānodrošina finansējums, lai jebkurā brīdī pacientam tiktu sniegta diennakts neatliekamā palīdzība.
Steidzami jāizveido aprūpes slimnīcas uz lokālo slimnīcu bāzes, šajās slimnīcās nodrošinot iedzīvotājiem 24 stundu traumpunkta palīdzību, terapeitiskā profila medicīnisko palīdzību un diferenciāldiagnostikas iespējas, paredzot atbilstošu tāmes finansējumu šo funkciju nodrošināšanai.
Lai nodrošinātu krīzes apstākļos primārās neatliekamās palīdzības sniegšanu tuvāk pacientam, slimnīcu apvienību veidošana iespējama, mazām slimnīcām apvienojoties ar reģionālajām daudzprofilu slimnīcām, tādējādi pilsētās, kur nav reģionālā slimnīca, nodrošinot NMP punktu un ambulatoro palīdzību iedzīvotājiem.
Ambulatorās palīdzības sniegšanu nepieciešams organizēt reģionālajās slimnīcās, izmantojot pieejamo veselības aprūpes finansējumu un paredzot iespēju slimnīcām izvietot ambulatoro pakalpojumu sniegšanu apkalpes zonā tuvāk pacientam, pēc ZZS domām, iespējams, palielinot finansējumu šim nolūkam par 20%.
Jānodrošina papildu finansējums 2009.gada otrajam pusgadam atbilstoši šobrīd spēkā esošām izmaksām neatliekamās palīdzības sniegšanai desmit reģionālās slimnīcās, tas ir, 75% apmērā no 2009.gada pirmā pusgada finansējuma jeb 4,9 miljoni latu slimnīcās ārpus Rīgas (Vidzemes, Rēzeknes, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Ventspils, Liepāja) un 15,7 miljoni latu Rīgas daudzprofilu slimnīcām (P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca).
ZZS uzskata, ka jānodrošina tāmes finansējums 2009.gada otrajam pusgadam atbilstoši šobrīd spēkā esošām izmaksām desmit aprūpes slimnīcām to funkciju nodrošināšanai, tas ir, 55 000 latu mēnesī uz slimnīcu jeb 3,3 miljoni latu otrajam pusgadam, par pamatu ņemot Talsu slimnīcu kā aprūpes slimnīcu ar diennakts traumpunktu un nelielu uzņemšanas nodaļu. Kopā papildu finansējums otrajam pusgadam nepieciešams 2 390 667 latu apmērā.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējuma apjomu desmit reģionālajām un desmit aprūpes slimnīcām, ZZS ierosina veikt finansējuma pārdali esošā veselības aprūpes budžeta ietvaros un novirzīt finansējumu no primārās un sekundārās ambulatorās palīdzības (izņemot slimnīcām ambulatorai palīdzībai paredzēto finansējumu) septiņu miljonu latu apmērā slimnīcu darba apmaksai.
ZZS rosina novirzīt daļu finansējuma, kas paredzēts kompensējamiem medikamentiem, deviņu miljonu latu apmērā slimnīcu darba apmaksai, pārskatot kompensējamo medikamentu sarakstu, samazinot kompensācijas apjomu, nosakot kompensējamo medikamentu apmaksu atkarībā no pacienta materiālā stāvokļa vai aizstājot ar lētākiem medikamentiem.
ZZS rosina novirzīt finansējumu septiņu miljonu latu apmērā slimnīcu darba apmaksai no VM budžeta programmas "Kvalitātes atbilstības un ekonomiskais novērtējums, tirgus uzraudzība", pārskatīt un samazināt aģentūru uzturēšanas izdevumus, koncentrējot tās vienotā izmaksu efektīvā infrastruktūrā, ņemot vērā darbinieku skaita un veicamo funkciju samazinājumu, novirzīt finansējumu no veselības veicināšanas pasākumiem uz reģionālajām slimnīcām neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, pārskatīt nepieciešamību krīzes apstākļos finansēt interešu izglītību Bērnu slimnīcā, kā arī pārskatīt finansējumu augstākajai izglītība - izvērtēt, vai nepieciešamas uzturēt divas augstskolas, kur iegūst ārsta izglītību.
Lai racionāli izlietotu veselības aprūpes finansējumu, jaunveidojamās NMP bāzes stacijas jāveido aprūpes slimnīcu bijušajās uzņemšanas nodaļās, lai NMP dienesta darbinieki laikā, kad nav jādodas izsaukumos, varētu sniegt savas kompetences līmenī palīdzību uz vietas.
|
