|
|
|
Veselībai steidzami prasa naudu, premjers nepiekrīt |
Publicēts: 24.07.2009. Neatkarīgā Rīta Avīze
Bezizejas situācijā zemnieki nāca uz valdību ar govju galvām. Ko mums valdībai atnest, lai tā sadzirdētu, kāda ir situācija veselības aprūpē, skarbi jautā Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Aivars Zdanovskis. Pēc Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) paziņoja, ka Veselības ministrija (VM) gatavo priekšlikumus budžeta grozījumiem, lai veselības aprūpei novirzītu papildus 45 miljonus latu, proti, atdotu iepriekš neapdomīgi nogriezto. Ministri atbalsta visa stratēģiskā padome un visu slimnīcu vadītāji, taču tas nav pietiekami, lai būtu pārliecība, ka valdība, premjerministrs un finanšu ministrs ieskatīsies šajos priekšlikumus, kur nu vēl dos tiem zaļo gaismu. Gluži otrādi, premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) kārtējo reizi pateicis, ka papildu naudu veselības aprūpei neredzēt.
Slimnīcas cita pēc citas ziņo par kritisku situāciju – pacientu skaits
pieaug, no kuriem lielākā daļa ir smagi slimi un jāuzņem slimnīcā
neatliekamā kārtā, bet nauda, par ko ārstēt cilvēkus, tūlīt izbeigsies.
Daugavpils slimnīcai finansējums samazināts par 60 procentiem, bet
medikamenti, elektrība maksā tikpat, un nodokļus arī nevar nemaksāt.
Vairākas slimnīcas jau saņēmušas brīdinājuma vēstules no zāļu
piegādātājiem, ka turpmāk zāles piegādās tikai ar priekšapmaksu,
apliecina A. Zdanovskis. "Ik dienu mums ir 40–50 neatliekamo pacientu
no visa reģiona, vairākumā gadījumu – smagi slimi pacienti, kuri
sēdējuši mājās līdz pēdējam. Mēs rēķinām, ja mums 80 procenti pacientu
ir neatliekami, bet naudas ir uz pusi mazāk, tad tās nepietiek arī
viņiem," secina A. Zdanovskis.
Līdzīgi situāciju vērtē arī Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja
Ingūna Liepa: "Mēs vēl dziļāk iestiegam parādos, jo neatliekamiem
pacientiem nevaram atteikt un aizvērt durvis. Taču, ja parādi par
nenomaksāto elektrību vai medikamentiem pieaugs, pakalpojuma sniedzēji
var pieprasīt maksātnespēju un slimnīca bankrotēs."
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis norāda, ka
slimnīcas plāno savu pacientu skaitu, savu darbu uz priekšu un nevar
gada otrajā pusē pateikt, ka tagad būs pilnīgi cits finansējums. "Gada
pirmajā pusē jau esam ārstējuši cilvēkus, kas tagad sanāk par daudz,
mēs nevaram viņiem paņemt atpakaļ veselību. Un tagad iznāk, ka gada
otrajā pusē nevaram vairs sniegt neatliekamo palīdzību," saka
kardiologs.
"Finansējums veselības aprūpei otrajam pusgadam ir absolūti kritisks.
Nešaubīgi pat lielākās universitātes un reģionālās slimnīcas ar šādu
finansējumu pēc dažiem mēnešiem kļūs maksātnespējīgas," uzskata B.
Rozentāle. Priekšlikumus par budžeta grozījumiem, kas paredzētu nozarei
atgūt atņemtos 45 miljonus latu, varētu iesniegt jau nākamajai valdības
sēdei. Viņa arī uzsvēra, ka citviet veselības jomā ir samazināts, cik
vien iespējams samazināt, jo tiks likvidētas arī vairākas aģentūras.
"Mēs varam kaut visus ierēdņus atlaist, tas slimnīcām nepalīdzēs,"
secina ministre.
Aizdomas, kāpēc slimnīcām ir tik liels samazinājums, lai gan kopumā
veselības budžets samazinājies par 20%, paudis Latvijas Ārstu biedrības
vadītājs.
***
VESELĪBAS FINANSĒJUMS 2009. GADĀ
Ārstniecības* budžets 2009. gadam (miljonos latu)
Visam gadam kopumā 346,84
No tiem:
Pirmajam pusgadam 208,42
Otrajam pusgadam 138,42
Finansējums veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai
Pirmajā pusgadā Otrajā pusgadā (miljonos Ls)
Primārās veselības aprūpe 26,12 20,91
Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe 43,78 31,74
Neatliekamā medicīniskā palīdzība 13,21 12,85
Stacionārā veselības aprūpe 101,96 43,53
Kompensējamie medikamenti 34,45 28,95
* primārā veselības aprūpe, sekundārā ambulatorā veselības aprūpe, neatliekamā
medicīniskā palīdzība, stacionārā veselības aprūpe, kompensējamie medikamenti
Avots: veselības ministre B. Rozentāle
|
|
|
