•    Vai ikviens var saslimt ar leikēmiju?
Jā, ar leikēmiju var saslimt ikviens cilvēks.

•    Vai leikēmija ir lipīga? Vai tā ir bīstama apkārtējiem?
Nē, leikēmija nav infekcijas slimība un ar to nav iespējams inficēties. Jūsu ģimenes locekļiem, darbabiedriem, paziņām nav jābaidās par inficēšanās iespēju.

•    Cik Latvijā ir leikēmijas slimnieku?
Valsts Hematoloģijas centra uzskaitē ir apmēram 4000 pieaugušo slimnieku. Ik gadu Latvijā ar leikēmiju saslimst vairāk nekā 500 cilvēki – tas nozīmē, ka vidēji ik dienas par šo diagnozi uzzina viens vai divi cilvēki.

•    Cik daudz no leikēmijas slimniekiem ir bērni?
Latvijā no aptuveni 4000 leikēmijas slimniekiem aptuveni 50- 60 ir bērni.

•    Kas izraisa leikēmiju? Vai no cēloņiem iespējams izvairīties?
Cēloņi nav zināmi, konstatēti tikai daži riska faktori, kas var izraisīt saslimšanu. Pie šiem riska faktoriem tiek pieskaitīta saskare ar visiem benzīna atvasinājumiem, iespējams, arī lauksaimniecībā izmantojamajiem pesticīdiem. Pēdējie veiktie pētījumi liecina, ka cilvēkiem pēc spēcīgiem emocionāliem pārdzīvojumiem parādās onkoloģiskās slimības. Kā faktoru var minēt arī stresu, kas dod nopietnu triecienu cilvēka imūnsistēmai un kā rezultātā darboties atsakās atsevišķi limfocīti.

•    Cik ātri šī slimība progresē?
Tas atkarīgs no leikēmijas slimības veida. Akūts nozīmē ātri augošs, tātad šūnas aug ātri un tās nespēj pareizi nobriest. Savukārt Hronisks norāda uz apstākli, kad šūnas liekas nobriedušas, bet nav pilnīgi normālas. Šāda veida šūnas dzīvo pārāk ilgi un līdz ar to veidojas mutācijas noteiktos balto asins šūnu veidos. Jebkurā no gadījumiem leikēmija jāsāk ārstēt nekavējoties.

•    Kādi ir leikēmijas veidi?
Leikēmija iedalās limfātiskā un mieloīdā leikozē. Katrs no šiem leikēmijas paveidiem var būt akūts un hronisks. Akūtas leikēmijas gadījumā slimība attīstās ļoti strauji, 1-2 mēnešu laikā slimniekam samazinās sarkano asinsķermenīšu skaits, parādās asiņošana, sākās dažādas infekcijas. Hroniskas leikēmijas gadījumā slimība attīstās lēni, pašsajūta bieži vien ilgu laiku ir laba un ir gadījumi, kad izmaiņas asinīs tiek atrastas pavisam nejauši. Vairāk par leikēmijas veidiem varat skatīt sadaļā – par slimību.

•    Kā es varu pārbaudīt, vai neesmu slims ar leikēmiju?
Visvienkāršākais veids ir reizi gadā nodot asinsanalīzei asinis.

•    Kas notiek, ja leikēmiju neārstē?
Leikēmija noteikti ir jāārstē. Slimības ignorēšana var beigties letāli.

•    Vai leikēmija ir ārstējama?
Leikēmija ir ļoti smaga slimība, tomēr tās slimniekus ir iespējams ārstēt. Katra pacienta organisms uz slimību un ārstēšanu reaģē atšķirīgi un tikai ārsts var noteikt piemērotāko ārstēšanas metodi. Katram pacientam var būt cita ārstēšanas metode, piemēram, ķīmijterapija, autologā vai alogēnā kaulu smadzeņu transplantācija, vai jaunākās paaudzes medikamenti. Nereti nepieciešams kombinēt dažādus ārstēšanas metodes. Ārstēšana Latvijā un ārzemēs liecina, ka, pielietojot slimnieka organismam un slimības fāzei atbilstošāko ārstēšanas metodi, iespējams novērst draudus pacienta dzīvībai un nodrošināt pilnvērtīgu atgriešanos ģimenē un sabiedrībā. Tomēr ir gadījumi, kad slimnieki mirst – vai nu slimība nav padevusies ārstēšanai vai pacienti nav varējuši saņemt atbilstošāko ārstēšanu.

•    Kā ārstē leikēmiju?
Ārstēšana ir atkarīga no slimības formas un to nosaka ārsts. Izplatītākās iespējas:
o    Ķīmijterapija- apmaksā valsts;
o    kaulu smadzeņu transplantācija - alogēnā kaulu smadzeņu transplantācija, kur par donoru neder ģimenes loceklis, Latvijā netiek veikta, bet autologā un alogēnā, kur par donu der ģimenes loceklis, tiek veikta;
o    ārstēšanās ar efektīgiem medikamentiem- valsts apmaksā tikai ļoti nelielam pacientu skaitam.

•    Ar ko atšķiras autologā kaulu smadzeņu transplantācija no alogēnās kaulu smadzeņu transplantācijas?
Tās ir divas dažādas kaulu smadzeņu operācijas.
Autologā kaulu smadzeņu transplantācija jeb autologo cilmes šūnu transplantācija tiek veikta, izmantojot paša pacienta kaulu smadzenes. Latvijā šādas operācijas tiek veiktas. Alogēnā kaulu smadzeņu transplantācija jeb alogēno cilmes šūnu transplantācija tiek veikta, izmantojot kaulu smadzenes, kas iegūtas no donora. No 2006.gada Latvijā šāda operācijas tiks veiktas, ja pacientam kā donors ir derīgs ģimenes loceklis. Ārvalstīs alogēnā kaulu smadzeņu transplantācija maksā apmēram 110 – 300 tūkstoši eiro, bet saderīga donora meklēšana maksā apmēram no 10 līdz 15 tūkstošiem eiro.

•    Ja man konstatēta leikēmija, kur es varu saņemt palīdzību?
Palīdzība pirmām kārtām būtu jāmeklē pie profesionāliem ārstiem – hematologiem. Varat doties uz Valsts Hematoloģijas centru Linezera slimnīcā, Rīgā. Pacientiem, kas dzīvo tālāk no Rīgas ir iespēja apmeklēt ārstu - hematologu Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī. Tikai ārsts-hematologs var noteikt precīzu diagnozi un slimības stadijai un organismam atbilstošāko ārstēšanu.
Latvijā darbojas arī sabiedriskās organizācijas - „Mārtiņa fonds” un „Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība”. Šīs biedrības biežāk sniedz psiholoģisku un informatīvu, nevis materiālu palīdzību.

•    Kāda atšķirība starp „Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrību” un „Mārtiņa fondu”?
„Mārtiņa fonds” dibināts 1991.gadā kā sabiedriska organizācija ar mērķi palīdzēt bērniem, kuri slimo ar leikēmiju. 2000.gadā tā sāka nodarboties ar palīdzību bērniem ar cita veida onkoloģiskajām slimībām. Galvenais fonda darbības virziens ir atbalsts Bērnu klīniskās slimnīcas 20. jeb onkohematoloģijas nodaļai (medicīnas aparatūras, sadzīves priekšmetu, vitamīnu, veselīga pārtikas iegādē, psiholoģiskā atbalsta sniegšanā ar leikēmiju slimiem bērniem) . Tiek rīkotas arī nometnes.
„Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība” ir 2004.gadā dibināta sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir atbalstīt leikēmijas pacientus un palīdzēt risināt ar leikēmiju saistītas problēmas. Biedrība apvieno gan leikēmijas pacientus, gan viņu radus, draugus, paziņas.

•    Kas apmaksā nepieciešamos medikamentus?
Ministru Kabineta noteikumi Nr.418 (pieņemti 2005.gada 14.jūnijā) nosaka, ka medikamenti pilnā apmērā jākompensē valstij. Šo noteikumu pielikumā Nr. 1 noteikts, ka mieloleikoze un limfoleikoze ir slimības, kuru ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi tiek kompensēti 100% apmērā pamatojoties ar to, ka mieloleikoze un limfoleikoze pieskaitāmas pie slimībām, „kuru ārstēšanā bez attiecīgo zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta dzīvības funkcijas”.
Tomēr praksē saskaramies ar situāciju, kad kompensējamo zāļu sarakstā netiek iekļauti visi pacientiem nepieciešamie medikamenti un budžetā tiem netiek paredzēti nepieciešamie līdzekļi.

•    Kādas ir pacientu tiesības uz efektīvu un kvalitatīvu ārstēšanos?
Par šīm tiesībām, nereti aizbildinoties ar nepietiekamo finansējumu, tiek maz runāts vai arī tās arī tiek dažādi interpretētas.
Ārstniecības likumā ir noteikts:

•    5.pants. Ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību;
•    6.pants. {...} Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi.
Latvijas Republikas Satversmē 8.nodaļā „Cilvēka pamattiesības” noteikts sekojošais:
•    89. pants. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;
•    93. pants. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.
Leikēmija ir un tiek klasificēta kā slimība, kuras neārstēšanas gadījumā ir apdraudēta slimnieka dzīvība. Līdz ar to uz leikēmijas slimniekiem visupirms attiecināms minētais satversmes 93. pants „Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums”.

•    Kurš ir atbildīgs par pacientiem nepieciešamajiem medikamentiem, to nodrošināšanu (pieejamību)?
Pacienti visbiežāk vēršas pie ārstiem, tomēr jāatceras, ka ārsti strādā tikai tiem piešķirtā finansējuma ietvaros. Par kopējo finansējumu medikamentiem atbildīga ir Veselības Ministrija. Šobrīd Veselības Ministrs ir Gundars Bērziņš (Tautas partija). Par finansējuma sadali atbild Veselības ministrijas pakļautībā esošā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), bet par jaunu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā atbild Zāļu cenu valsts aģentūra.
„Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība” ir rakstījusi vēstules un lūgusi atbildīgās institūcijas informēt par leikēmijas efektīvai ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem, metodēm (transplantāciju) un problēmām, kas saistītas ar to pieejamību. Sarakste ar institūcijām un ārstiem turpinās, un biedrība cer, ka, veselības aprūpes institūcijas ņems vērā leikēmijas slimnieku intereses un problēmas.

•    Kādā situācijā atrodas leikēmijas pacienti citās Eiropas Savienības valstīs?
Pasaulē leikēmija ir atzīta par vienu no dārgāk ārstējamām slimībām un praktiski visās t.s. attīstītās valstīs leikēmijas slimniekiem tiek nodrošināta un apmaksāta labākā un modernākā ārstēšana. „Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība” izsūtīja vēstules Eiropas Savienības (ES) valstu veselības ministrijām un leikēmijas slimnieku sabiedriskām organizācijām ar lūgumu informēt, kādus ārstēšanās līdzekļus un kādā apjomā katra valsts apmaksā leikēmijas slimniekiem. Gandrīz visās ES valstīs valsts nodrošina labākās ārstēšanas iespējas. Saņemtās atbildes liecina, ka praktiski visās ES valstīs visiem slimniekiem, kurus šī metode var glābt, tiek apmaksāta gan autologā, gan alogēnā kaulu smadzeņu transplantācija. Pat tajos gadījumos, ja to nepieciešams veikt ārzemēs. Tāpat arī tiek apmaksāti jaunākie medikamenti.

•    Ko leikēmijas slimniekiem dod Latvijas dalība Eiropas Savienībā?
Biedrība ir nolēmusi šo jautājumu pētīt padziļināti. Jau patlaban varam informēt, ka VOAVA ir tiesības pacientiem izsniegt E112 veidlapu, kas dod iespēju veikt valsts apmaksātu alogēno kaulu smadzeņu transplantāciju citās Eiropas Savienības valstīs. Šīs veidlapas jau ir saņēmuši vairāki pacienti.

•    Ko darīt, ja šķiet, ka nepieciešama alogēnā kaulu smadzeņu transplantācija?
Pirmkārt ir jāvēršas pie ārsta hematologa, lai noskaidrotu, vai transplantācija ir piemērota tieši jūsu gadījumā. To var pateikt tikai ārsts. Ne visos gadījumos transplantācija ir pacientam piemērota vai atbilstoša, daudzos gadījumos labu un drošu rezultātu iespējams sasniegt, lietojot jaunākos medikamentus. Tomēr gadījumos, kad transplantācija ir nepieciešama, jārēķinās ar ievērojamiem finansu līdzekļiem.

•    Kur iespējams veikt alogēno kaulu smadzeņu transplantāciju?
Gan Eiropas Savienības valstīs, gan ārpus tām ir vietas, kur tiek veikta alogēnā kaulu smadzeņu transplantācija. Šādu informāciju Jūs variet iegūt, konsultējoties ar ārstu-hematologu Valsts Hematoloģijas centrā, pašrocīgi meklējot informāciju vai apjautājot cilvēkus, kuriem šāda operācija jau veikta.

•    Kur meklēt līdzekļus alogēnai kaulu smadzeņu transplantācijai?
Pacientiem ir tiesības vērsties VOAVA, lūdzot izsniegt E112 veidlapu, lai veiktu operāciju Eiropas Savienības valstīs. Kā alternatīvu varam minēt ziedojumu vākšanu.

•    Kas ir E112 veidlapa?
Saskaņā ar VOAVA mājas lapā publicēto informāciju, E 112 veidlapa ir “sertifikāts, kas apliecina tiesību saglabāšanu uz patreiz sniegto slimības vai maternitātes pabalstu”. E112 veidlapa apliecina personas tiesības saņemt plānveida ārstniecības pakalpojumu citā dalībvalstī. Pretēji E 111 veidlapai, kas dod tiesības citās valstīs saņemt tikai neatliekamo palīdzību, E 112 veidlapa dod iespēju personai, kura to saņēmusi, doties uz citu dalībvalsti ar mērķi saņemt ārstniecības pakalpojumu.

•    Vai pacientiem ir pieejama E112 veidlapa?

Izmantojot VOAVA izsniegtu veidlapu, transplantācija ārzemēs jau apmaksāta vairākiem leikēmijas slimniekiem. VOAVA biedrību informējusi, ka iespēja veikt operāciju citās Eiropas Savienības valstīs, izmantojot E112 veidlapu, no 2005. gada 1. aprīļa nepastāv, argumentējot, ka alogēno kaulu smadzeņu transplantāciju leikēmijas slimniekiem Latvijas valsts neapmaksā. Tomēr biedrība vēl nav ieguvusi nepieciešamo dokumentālo apstiprinājumu, ka VOAVA vairs nav iespēju izsniegt E112 veidlapu likumdošanā noteiktajos gadījumos. Cik zināms, šāds pakalpojums arī agrāk nav bijis iekļauts starp valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, bet E112 veidlapas tikušas izsniegtas.

•    Kāda ir pieteikšanās kārtība E112 veidlapai, ko izsniedz VOAVA?
VOAVA mājas lapā publicētā informācija vēsta, ka, lai saņemtu E 112 veidlapu, personai jāiesniedz iesniegums Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā ar lūgumu izsniegt E 112 veidlapu. Tāpat obligāta prasība ir iesniegumam pievienot ārstu konsīlija atzinumu par noteikto slimības diagnozi, nepieciešamo ārstēšanos un slēdzienu, ka Latvijā šo ārstniecības pakalpojumu nepieciešamajā laika posmā .nav iespējams sniegt.
VOAVA informē, ka izsniegs E 112 veidlapu, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, ar kuru slimokase vai Aģentūra ir noslēgusi līgumu, Latvijā nepieciešamajā laika posmā šo ārstniecības pakalpojumu nevar sniegt.
Termins „nepieciešamā ārstēšanās” tiek definēts kā tāds veselības aprūpes pakalpojums, kas personai vajadzīgs dzīvības funkciju uzturēšanai vai veselības stāvokļa neatgriezeniskas pasliktināšanās novēršanai. Izvērtējot medicīnas pakalpojuma nepieciešamību, VOAVA sola ņemt vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī, kā arī paredzamo slimības attīstību.
Šī atļauja - E 112 veidlapa - darbojas tikai Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas valstīs.

•    Ja slimnīca nenodrošina nepieciešamos medikamentus vai ārsts tos neizraksta, vai leikēmijas pacientam iespējams vērsties atbildīgajās institūcijās ar individuālu lūgumu nodrošināt medikamentus?
Šāda iespēja pastāv. VOAVA administrē programmu „Zāļu iegādes kompensācija individuāliem pacientiem”. Leikēmijas pacientiem iespējams pieteikties uz finansējumu nepieciešamajiem medikamentiem, uzrakstot iesniegumu un pievienojot tam attiecīgās ārstniecības nozares speciālistu konsīlija, kurā piedalās vismaz divi attiecīgās ārstniecības nozares vadošie speciālisti, lēmums, kurā apstiprināta diagnoze un zāļu lietošanas nepieciešamība:

MK Noteikumu Nr.418 (pieņemti 2005.gada 14.jūnijā), 10. nodaļā rakstīts:

•    61. punkts. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, pamatojoties uz pacienta iesniegumu, ir tiesīga pieņemt lēmumu par zāļu iegādes izdevumu kompensāciju individuāliem pacientiem zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto līdzekļu ietvaros, ja iesniegumam pievienots attiecīgās ārstniecības nozares speciālistu konsīlija, kurā piedalās vismaz divi attiecīgās ārstniecības nozares vadošie speciālisti, lēmums, kurā apstiprināta diagnoze un zāļu lietošanas nepieciešamība, šādos gadījumos:

•    61.1. diagnoze nav iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā, bet ir uzskatāma par retu (noteikta ne vairāk par pieciem iedzīvotājiem no 10000), dzīvību apdraudošu vai smagu un hronisku, un zāļu lietošana nepieciešama dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa uzturēšanai;
•    61.2. diagnoze ir iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā, un dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa uzturēšanai nav piemērotas nevienas no kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm un nepieciešama tādu zāļu lietošana, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.
•    62. punkts. Pacientiem, kuriem noteikta šo noteikumu 61.1.apakšpunktā minētā diagnoze, zāļu iegādei piemēro kompensāciju 100 % apmērā.
•    63. punkts. Pacientiem, kuriem noteikta šo noteikumu 61.2.apakšpunktā minētā diagnoze, zāļu iegādei piemēro kompensāciju šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā apmērā.
Biedrība lūdz slimniekus to informēt par medikamentu pieprasījumu šajā programmā un saņemtajām atbildēm.

•    Ko darīt, ja valsts nenodrošina ar nepieciešamajiem medikamentiem?
Situācija, kad medikamenti nav slimniekam pieejami un rezultātā ir apdraudēta dzīvība, nav pieļaujama. Pacientiem, kuru dzīvība ir apdraudēta, biedrība iesaka izmantot savas likumā noteiktās tiesības un vispirms vērsties atbildīgajās institūcijās. Bieži vien tieši atbildīgās institūcijas aizbildinās, ka lielāks finansējums medikamentiem nav plānots, jo tām neesot informācijas, ka pacientiem nepieciešams lielāks medikamentu apjoms.
Pirms vērsties atbildīgajās institūcijās, vēlams iegūt no ārsta informāciju par medikamentiem, kas jums ir nepieciešami, bet nav pieejami. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 20.pantu, pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi. Tiklīdz Jums ir ārstu informācija par nepieciešamajiem, bet nenodrošinātajiem medikamentiem, ir pamats vērsties atbildīgajās institūcijās.

•    Kādā veidā vērsties atbildīgajās institūcijās?
Lai saņemtu rakstisku atbildi, biedrība iesaka vērsties rakstiski. Valsts institūcijām ir pienākums sniegt rakstisku atbildi uz uzdotajiem jautājumiem.

•    Kādās institūcijās pacientiem iespējams vērsties?
Pēc tam, kad pacientam ir informācija no ārsta, kas apliecina, kādi medikamenti vai operācijas nepieciešami, bet nav pieejami, ir pamats vērsties atbildīgajās institūcijās:

•    Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) realizē valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Aģentūras galvenais uzdevums ir administrēt valsts obligātās veselības apdrošināšanas finanšu līdzekļus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; informēt sabiedrību par tai pieejamiem veselības aprūpes pakalpo¬jumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī sniegt nepieciešamo palīdzību iedzīvotājiem, lai tiktu īstenotas viņu sociālās tiesības; uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas un to sniegšanas atbilstību normatīvajiem aktiem; analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību;
•    Veselības ministrija – veselības nozares vadošā valsts pārvaldes iestāde. Ministrija ir atbildīga par veselības aprūpes nozares finansējumu, kopējo politiku un ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.
•    Ministru Kabinets – sagatavo un apstiprina valsts budžeta projektu un iesniedz to apstiprināšanai Saeimā.
•    Pacientu tiesību birojs – sabiedriska organizācija. Pie biroja mērķiem minēti tādi kā: palīdzēt pacientiem realizēt savas tiesības veselības aprūpes jomā; palīdzēt pacientiem saņemt pilnīgu un adekvātu informāciju par dažādiem ar veselības aprūpi saistītiem jautājumiem; palīdzēt pacientiem risināt ar veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanu jautājumiem saistītas problēmas; novērst cilvēktiesību un pacientu tiesību pārkāpumu gadījumus veselības aprūpes un medicīnas jomā; veicināt kvalitatīvu un pacientu vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu; veicināt valsts, pašvaldību un uzņēmēju ieinteresētību veselības aprūpes uzlabošanai.
•    Valsts cilvēktiesību birojs – Valsts cilvēktiesību birojā ikviens var iesniegt sūdzību. Sūdzības izskatīšana ir konfidenciāls un bezmaksas process. Tā rezultāts ir rekomendācija vai pušu mierizlīgums.
Sūdzību var iesniegt jebkurš, ja viņš vai viņa saskata iespējamu savu vai citu personu cilvēktiesību pārkāpumu. Sūdzības izskatīšanas mērķis ir likvidēt pārkāpumu un/vai noslēgt pušu mierizlīgumu. Valsts cilvēktiesību birojs ir starpnieks starp sūdzības izskatīšanā iesaistītajiem, kas uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un konstatē, vai ir noticis cilvēktiesību pārkāpums un sniedz savu atzinumu un rekomendācijas pusēm. Cietušajam sākotnēji tiek sniegta konsultācija par to, kādā veidā personai pašai ir iespējams atrisināt savu cilvēktiesību problēmu likumos noteiktā kārtībā. Valstī ir paredzēti mehānismi, kā persona var aizstāvēt savas tiesības, ja valsts tās ir pārkāpusi. Ja tas nav iespējams, Valsts cilvēktiesību birojs sazinās ar otru lietā iesaistīto pusi un atbildīgajām iestādēm. Parasti šajā stadijā sūdzība ir atrisināma, ja attiecīgā amatpersona, apzinoties pieļautās kļūdas vai tiesību pārkāpumus, tās labo.

•    Ko darīt, ja atbilde no atbildīgajām institūcijām par nepieciešamo medikamentu nodrošinājumu ir noraidoša vai neatrisina situāciju?
Ja bez attiecīgajiem medikamentiem rodas draudi pacienta dzīvībai, tad jāapsver iespēja vērsties augstākstāvošā institūcijā. Noteikti jāievēro lēmumu pārsūdzēšanas kārtība un termiņi. Biedrība lūdz to noteikti informēt par gadījumiem, kad slimniekiem tiek atteikti medikamenti vai operācija.

•    Vai ir pamats tiesāties ar valsti, ja slimniekam nav nodrošināti nepieciešamie medikamenti, kā rezultātā rodas apdraudējums dzīvībai?
Biedrība pieļauj, ka pacientiem var rasties situācija, kad, lai nodrošinātu savas tiesības, pacientam jāvēršas tiesā. Nereti tā ir vienīgā savu tiesību nodrošināšanas iespēja. Tiesāšanās var izrādīties dārgs un nogurdinošs pasākums, īpaši jau ņemot vērā apstākli, ka ir psiholoģiski grūti vērsties pret institūciju, no kuras pacients ir atkarīgs. Šī procesa laikā pacientam var nākties saskarties ar pretestību, tāpēc pirms tam noteikti būtu jākonsultējas ar juristu, kas specializējas pacientu tiesību jautājumos.
Bezmaksas konsultācijas sniedz Pacientu tiesība biroja juristi. Pirms vēršaties tiesā, vajadzētu atcerēties sekojošo:

•    vai ir ārsta vai ārstu konsīlija rakstisks atzinums par noteikto slimības diagnozi, nepieciešamo ārstēšanos un slēdziens, ka Latvijā šo ārstniecības pakalpojumu nav iespējams sniegt nepieciešamajā laika posmā;
•    vai pacients ir vērsies atbildīgajās institūcijās (VOAVA) ar lūgumu nodrošināt medikamentus/operāciju un tas nav nodrošināts;
•    vai ir iesniegta sūdzība augstākstāvošā institūcijā, bet situācija nav atrisināta;
•    vai pacientam ir rakstisks ārstu konsīlija atzinums, atbildīgajām institūcijām nosūtīto vēstuļu un saņemto atbilžu oriģināli vai kopijas, kas tiesai nepieciešami lietas izskatīšanai.

Biedrība lūdz slimniekiem to informēt par saskari ar institūcijām nepietiekama medikamentu nodrošinājuma gadījumos.

•    Vai un kā iespējams sazināties ar citiem leikēmijas slimniekiem?
Esošo un bijušo slimnieku sarakstu mēs nevaram publicēt, bet, tā kā biedrība uztur kontaktus ar saviem biedriem, tad Jūs droši varat rakstīt biedrībai vēstuli. Mēs informēsim biedrus par jūsu interesi ar viņiem sazināties. Rezultātā atradīsiet cilvēkus, ar ko pārrunāt Jums svarīgus vai neskaidrus jautājumus. Tieši savstarpējā sazināšanās un informācijas apmaiņa ir viens no vērtīgākajiem aspektiem, ko biedri gūst no biedrības, jo bieži citu cilvēku pieredze var palīdzēt ne vien morāli, bet arī tīri praktiski, meklējot atbildes uz vitāli svarīgiem jautājumiem, tādiem kā finansējuma atrašana, transplantācijas veikšanas pieredze utml.
Mūsu biedru vidū ir cilvēki, kuri pašreiz ārstē leikēmiju, arī tādi, kas jau izveseļojušies, veicot alogēno kaulu smadzeņu transplantāciju, kā arī slimnieku tuvinieki un citi atbalstītāji.

•    Vai biedrības biedriem jāmaksā biedra nauda?
Nē, pagaidām biedriem nav jāmaksā biedra nauda. Biedru tikšanās un kopsapulce var noteikt biedra naudas maksājumus un apjomu, kas nākotnē varētu būt simboliska.

•    Vai biedrība leikēmijas slimniekiem, saviem biedriem var palīdzēt finansiāli?
Nē, šādas iespējas biedrībai nav un tādas nav arī paredzētas noteiktajās biedrības funkcijās.
Jāņem vērā, ka leikēmijas ārstēšana ir viena no dārgākajām pasaulē un reti kuram ir pašam pa kabatai to finansēt, tāpat arī ziedojumu vākšana ir sarežģīta ievērojamo finansiālo līdzekļu dēļ.
Tomēr biedrība var palīdzēt ar informāciju par to, kā cīnīties par leikēmijas ārstēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, tajā skaitā daloties pieredzē. Informācija par to, kur un kā meklēt līdzekļus bieži ir izrādījies viens no svarīgākajiem aspektiem situācijas atrisināšanai. Biedrība lūdz to noteikti informēt par gadījumiem, kad slimniekiem tiek atteikti medikamenti vai operācija.